Visums visos laikos ir licis cilvēka iztēlei mest kūleņus, aizraujot mūs ar savu noslēpumainību un plašumu. Skatoties tajā, nepamet sajūta, cik patieībā mēs esam mazi un niecīgi, salīdzinot ar tā plašo bezgalīgumu. Lai gan pēdējās desmitgadēs mēs esam daudz vairāk to izpratuši, tomēr Visums joprojām paliek noslēpums – mistisks un neizdibināms.
Par ko mums ir vieslielākā izpratne, ir planētas Saules sistēmā, kurā atodas arī mūsu mīļa Zeme. Tās mēs detalizēti ar teleskopu varam ieraudzīt un izpētīt.
Šodien gribējām jums pastāstīt, ko mēs uz mūsu kaimiņiem varam apskatīt un ieraudzīt. To varat izlasīt tālāk rakstā.
1. Jupiters
Jupiters ir viena no visvieglāk atpazīstamajām planētām debesīs. Ar teleskopu jūs varēsiet redzēt tā atmosfēras joslas un tā detaļas. Jupitera atmosfēra ir pilna ar vējiem un vētru sistēmām, un atpazīstamākais ir Lielais sarkanais plankums – milzīga cikloniskā vētra, kas ir redzama jau vairāk nekā 400 gadus. Kas ir interesanti, tā ir 1,5 reizes lielāka par zemi. Ar pietiekami lielu teleskopu būs redzami arī četri lielākie Jupitera pavadoņi – Io, Europa, Ganimēds un Kalisto, kurus sauc par Galileja mēnešiem.
Interesants fakts: Jupiters ir milzīgs gāzu gigants, un tā masa ir vairāk nekā divas reizes lielāka par visu pārējo Saules sistēmas planētu kopā!
2. Saturns
Saturns ir viena no visinteresntākajām planētām, ko var skatīt ar teleskopu, pateicoties tās iespaidīgajiem gredzeniem. Ar vidēja izmēra teleskopu jūs varēsiet redzēt šos gredzenus, kas izskatās kā liels diska apvalks, kas apņem planētu. Gredzenu sistēma ir ļoti sarežģīta un sastāv no miljoniem mazu ledus un akmeņu daļiņu, kas riņķo ap Saturnu. Ar jaudīgākajiem teleskopiem, kuriem ir augstāka gaismas savāktspēja un palielinājums var būt redzamas arī smalkākas detaļas gredzenos, kā arī Casini sadalījumu. Tā ir plaisa Saturnu gredzenos, kas atrodas starp divām gredzenu zonām. Šo plaisu atklāja 1675. gadā itāļu astronoms Giovanni Cassini, un tā tāpēc ir nosaukta viņa vārdā.
Interesants fakts: Saturnam ir vairāk nekā 80 mēneši, un tās lielākais mēness, Titan, ir lielāks par planētu Merkuru!
3. Venēra
Venēra ir viens no tuvākajiem kaimiņiem Zemei, un to ir viegli pamanīt, jo tā ir ļoti spilgta. Ar teleskopu jūs varēsiet novērot, ka Venēra piedzīvo fāzes, līdzīgi kā Mēness. Tas nozīmē, ka jūs varat redzēt dažādus fāzes posmus no pilnīgā diska līdz pusapļa formām. Venēra ir viena no viskarstākajām planētām Saules sistēmā, neskatoties uz to, ka tā atrodas tālāk no Saules kā Merkurs, jo tās atmosfēra ir bieza ar siltumnīcas efekta gāzēm. Tās temperatūra var sasniegt 460 grādus pēc Celsija
Interesants fakts: Venēras atmosfēra ir tik bieza un smaga, ka, lai sasniegtu tās virsmu, jums būtu jāiztur 92 reizes lielāks spiediens nekā uz Zemes!
4. Marss
Marss ir vēl viena fascinējoša planēta, kuru var novērot ar teleskopu. Ar pietiekami lielu teleskopu jūs varēsiet saskatīt sarkanīgo planētas virsmu, kas dažreiz atgādina smiltis vai pat ledus. Ar augstāku palielinājumu būs redzamas arī ledus kāpas pie Poliem. Marss ir vislabāk novērojams laikā, kad tas ir tuvāk Zemei, kas notiek apmēram reizi divos gados. Ar jaudīgu teleskopu jūs pat varat redzēt dažas planētas slavenākos ģeoloģiskos objektus kā piemēram Valles Marineris, kas ir milzīgs ielejas sistēmas komplekss uz Marsa. Tas ir apmēram 4 000 kilometrus garš, 200 kilometrus plats un līdz 7 kilometriem dziļš. Vēl varēsiet ieraudzīt Olympus Mons – lielāko vulkānu Saules sistēmā. Lai arī tas liekas sireāli un pat neticami, bet tā augstums ir 21 kilometrs, kas par 2,5 reizēm augstāks par Everestu.
Interesants fakts: Marsa atmosfēra ir ļoti plāna un sastāv galvenokārt no ogļskābās gāzes, ar ļoti maz skābekļa – tikai 0,13%. Tā ir arī daudz vājāka nekā uz Zemes, tāpēc cilvēkam tur nebūtu iespējams elpot bez mākslīgās atmosfēras.
5. Urāns un Neptūns
Šīs divas planētas ir daudz grūtāk redzamas, jo tās ir tālu no Saules un ir ļoti vājās. Tomēr ar pietiekami jaudīgu teleskopu jūs varēsiet redzēt šo planētu diskus, kas būs viegli izplūduši un zaļgani vai zilgani, atkarībā no gaismas apstākļiem. Urāns ir slavens ar to, ka tas ir vienīgā planētaa, kura virsma ir praktiski paralēla tās orbītai, kas nozīmē, ka tas griežas gandrīz uz sāniem.
Interesants fakts: Urans ir arī ļoti auksta planēta, ar temperatūru, kas var sasniegt pat -224 grādus pēc Celsija!
6. Merkurs
Merkurs ir tuvākā planēta Saules sistēmā, taču tā ir arī visgrūtāk redzamā, jo tā atrodas ļoti tuvu Saulei. Ar teleskopu to var novērot tikai tad, kad tā ir vislabākā pozīcijā – pie horizonta, pirms saulrieta vai pēc saullēkta. Tas izskatās kā maza, spoža zvaigzne, ko var redzēt tikai īsu laika posmu. Merkura virsma ir pārklāta ar lieliem krāteriem, līdzīgi kā Mēness, bet tās temperatūras variācijas ir ļoti lielas – no -170 grādiem pēc Celsija naktī līdz +430 grādiem pēc Celsija dienā.
Interesants fakts: Merkurs griežas ļoti lēni ap savu asi, un tā diena ir gandrīz divas reizes garāka par tās gadu!
Kuri teleskopi ir piemēroti planētu detalizētai apskatei?
Ja vēlaties iegūt maksimālu skatījumu uz planētām, jāizvēlas teleskops, kas piedāvā pietiekami augstu palielinājumu un labu gaismas uzņemšanas spēju. Šeit ir trīs teleskopi, kas būs ideāli piemēroti šādiem novērojumiem:
- Celestron NexStar 6SE – Šis teleskops ar 6 collu objektīvu ir lielisks vidēja izmēra teleskops, kas piedāvā stabilu palielinājumu. Ar šo teleskopu jūs varēsiet skaidri redzēt Jupiteru, Saturnu un citas planētas, kā arī iegūt labu panorāmu, novērojot vairākas debesu ķermeņus vienlaicīgi.
- Sky-Watcher 130P SynScan – Ja meklējat kompakto un viegli lietojamo teleskopu ar pieejamu cenu, Sky-Watcher 130P SynScan ir lieliska izvēle. Ar 130 mm objektīvu tas nodrošina izcilu redzamību, kas ļauj redzēt Saturnu gredzenus un citas planētas ar pietiekami augstu detalizāciju.