Asteroīdu pētniecība paliek aizvien aktuālāka mūsdienās. 2013. gadā pasaule tika satricināta ar Čeļabinskas meteorītu, kas spēcīgi uzsprāga 30 km virs Čeļabinskas. Tas bija vien 18 metru diametrā liels asteroīds, kaut gan tā sprādziens bija 30 reizes spēcīgāks nekā Hirosimas atombumba. Tūkstošiem ēku tika bojātas, vairāk kā 100 cilvēki tika savainoti. Nesen tika atklāts asteroīds, kas potenciāli varētu sadurties ar Zemi 2032. gadā, un šobrīd tā izmēra aplēses ir 60 metri. Tas nozīmē, ka šī asteroīda sadursme varētu būt aptuveni 16 reizes jaudīgāka nekā Čeļabinskas meteorīta. Kas ir šie asteroīdi? Vai mums par tiem ir jāuztraucas?
Potenciāli bīstamie asteroīdi
Asteroīdi, kas atrodas tuvāk kā 1,3 astronomiskās vienības (1 astronomiskā vienība – vidējais attālums no Saules līdz Zemei), tiek saukti par Zemei tuviem asteroīdiem. Tie var būt gan asteroīdi, gan komētas, jo kā nekā – komētas ir tie paši asteroīdi, tikai tie ir pietuvojušies pietiekami tuvu Saulei, lai no tā izkustu ledus un izplūstu attiecīgās gāzes. Šie objekti var būt ar dažādu sastāvu, lielumu, formu un citām īpašībām. Zemei tuvie asteroīdi arī tiek iedalīti dažādās kategorijās, atbilstoši to orbītai ap Sauli. Mums interesējošā kategorija ir potenciāli bīstamie asteroīdi (PBA) – tie var pietuvoties Zemes orbītai tuvāk nekā 0,05 astronomiskās vienības jeb nieka 7.5 miljoni kilometrus. Pēc definīcijas tiem ir jābūt aptuveni 140 metru diametra lielumā. Šiem objektiem ir reāla iespēja sadurties ar Zemi un radīt milzīgu postu, tāpēc tiem ir jāpievērš īpaša uzmanība. Tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka lielākā daļa PBA nav reāls drauds Zemei un mums pašiem, jo tie nesadursies ar Zemi tuvākajā laikā.
Asteroīdu statistika
Šobrīd, pēc CNEOS datubāzes, ir zināmi vairāk kā 37 tūkstoši Zemei tuvi asteroīdi. To kopējais skaits varētu būt vairāk kā 1 miljons, iekļaujot arī maza izmēra asteroīdus. Tas nozīmē, ka ir vēl daudz darba, lai atklātu lielāko daļu no tiem. Tomēr varam priecāties, ka vairāk kā 90% no visiem asteroīdiem, kuru diametra izmērs pārsniedz 1 km, ir atklāti. Tie ir gandrīz 900 apkārt Zemei, un mums it īpaši interesē tie, jo, sadursmes gadījumā, šie milzīgie asteroīdi varētu radīt katastrofālas sekas globālā līmenī. Salīdzinoši, asteroīds, kas parūpējās par dinozauru izmiršanu, bija 10 km liels.
Kā jau iepriekš minēts, arī mazāki asteroīdi var radīt pietiekami lielu postu. 140 metrus lieli asteroīdi var radīt reģionālu postu. Piemēram, ja šāda izmēra asteroīds ietriektos Rīgā, tad tiktu izveidots krāteris aptuveni 3 km diametrā, un tiktu izpostīta praktiski visa pilsēta ar tās rīdziniekiem. Ir atklāti vairāk kā 11 tūkstoši šādu asteroīdu, kas ir aptuveni 30-40% no visiem. Šobrīd ir izveidoti vairāki projekti un misijas ar mērķi atklāt vismaz 90% no šiem objektiem.
Asteroīda lieluma noteikšana
Būtiski ir precīzi noteikt asteroīda orbītu, lai saprastu tā iespēju sadurties ar Zemi. Tik pat svarīgi ir noteikt asteroīda izmērus, lai noteiktu tā bīstamību. Diemžēl tos nevar tieši noteikt no attēliem, jo tajos asteroīds ir redzams vien kā spožs punktiņš – tāpat kā zvaigznes. Tomēr pēc šī punkta absolūtā spožuma (asteroīda spožums, ja tas atrodas vienu astronomisko vienību no Zemes un no Saules) un albedo (parametrs, kas nosaka, cik labi asteroīds atstaro gaismu) var noteikt tā lielumu. Ne absolūtā spožuma, ne albedo noteikšana ir vienkārša, tāpēc asteroīdu izmēri ir ar lielu diapazonu. Piemēram, sākumā minētais potenciāli bīstamais asteroīds, varētu būt arī 30 metrus vai 90 metrus liels. Atšķirība ir milzīga tā potenciāli destruktīvajā spēkā, ko arī ietekmē tā sastāvs.
Pētniecība Latvijā
Arī Latvijā nodarbojas gan ar asteroīdu atklāšanu, gan ar to fizikālo īpašību noteikšanu, kā izmēru un rotācijas periodu. Baldones observatorija specializējas šajā jomā – tajā ir atklāti vairāk kā simts asteroīdi, ieskaitot Zemei tuvos asteroīdus. Arī amatieru astronomi var palīdzēt šajā zinātnes lauciņā. Sākot ar 20 centimetru optisko diametru teleskopiem, var piedalīties “Target NEOs!” programmā, kur jānovēro noteikti asteroīdi, un pat var veikt zinātnisko analīzi tiem. Tas palīdz precīzāk noteikt asteroīdu orbītu un klasifikāciju.
Uztraukumam nav pamata
Atgriežoties pie sākotnējā jautājuma – vai mums jāuztraucas par Zemei tuviem asteroīdiem? Atbilde ir: nē. Ir desmitiem profesionālu teleskopu, kas nodarbojas ar šo asteroīdu novērošanu un atklāšanu. 2022. gada misija DART veica būtisku eksperimentu, ietriecoties asteroīdā, lai izmainītu tā trajektoriju. 2025. gada martā misija HERA novēros, cik labi ir izdevies asteroīdu novirzīt no tā sākotnējā ceļa. Šīs misijas ir ļoti būtiskas, jo tās parāda mūsu iespējas izvairīties no traģiskām sadursmēm ar asteroīdiem. Turpinot ieguldīt pētījumos un inovācijās, mēs esam soli tuvāk tam, lai potenciālie draudi no asteroīdiem pārvērstos tikai par zināmu fenomenu, nevis nenovēršamu traģēdiju.
